Loluwari Média (Díli) – Prezidente Komisaun juri rekrutamentu ba kandidatu membru PNTL foun tinan 2026 Komisáriu Asisténte Polísia, José Soares, hatete, Ministru Interiór autoriza ona Komandu PNTL liuhusi Komisaun Rekrutamentu atu públika lista naran kandidatu ne’ebé admitu iha faze reverifikasaun dokumentu ne’ebé komisaun halo ona foin lalais ne’e hamutuk 12.877.
“Instrusaun husi Ministeriu Interiór katak tenke públika ona, kumpri ba orientasaun ida ne’e, hahú husi aban ita sei entrega rezultadu reverifikasaun dokumentu ba iha Jornál Repúblika ba kandidatu ho totál 12.877.” Dehan Komisáriu Asisténte Polísia, José Soares ba jornalista sira liuhusi Konferénsia Imprensa ne’ebé halo iha Kuartel Jerál PNTL Kaikoli Díli, tersa (15/09).
Nia dehan, númeru kandidatu ne’ebé mak komisaun uluk públika ne’e iha 12.874, maibé dadus ne’ebé komisaun agora públika ne’e husi 12.874 ba 12.877. Komisaun hetan tan dokumetu balun iha gaveta anteriór nian.
“Dokumentu tolu ita hetan iha gaventa Sekretáriadu ne’ebé mak sira servisu. Iha númeru anteriór ne’ebé maka 12.874 ba maibé númeru aumenta tanba dokumentu balun hetan iha armariu laran balun iha gavetas tanba ne’e mak ita hetan ne’e sai tiha 12.877.”
Kandidatu ne’ebé mak priense kritériu ne’e komisaun sei admite atu ba faze prova kulturál, ida ne’ebé mak la priense kritériu sei fó sai hotu iha lista.
“Balun sira ne’ebé peiense, ne’e priense, balun ne’ebé mak la priense ne’e la priense, tanba ita tenke promove buat ida meritu, tenke transparansia no halo buat ida tenke komprimisiu katak ha’u halo loos.”
Tanba ne’e Komisaun hahú ohin tersa (15/9) hahú halo impresaun ba rezultadu lista reverifikasaun dokumentu kandidatu membru PNTL foun 2026 atu iha kuarta (16/9) aban sei públika iha jornál no semana ne’e nia laran Komandu PNTL liuhusi Komisaun Rekrutamentu sei ba públika iha Komandu Munisípiu sira no Sentru Formasaun Polísia atu kandidatu sira bele haree sira-nia naran.
Komisaun sei fó loron lima ba kandidatu sira atu kandidatu sira check naran iha kada Komandu Munisípiu no Sentru Formasaun, hafoin ne’e mak komisaun avansa kedan prova kulturál.
“Rezultadu ne’ebé mak Sekretáriatariadu halo ita kaer metin ba prinsipiu ne’ebé mak hakerek iha diploma minsiteriál númeru 35/2026, ko’alia kona-ba meritu ko’alia kona ba transparánsia, akontabilidade no kredibilidade.”
“Sekretáriadu ida ne’e no mós juri, halo komprimisiu ba rai ida ne’e ba matebian sira ba erói sira ne’ebé mak mate ba rai ida ne’e too ohin loron sira la goza no kompromete ba Konstituisaun no lei ami halo ami-nia servisu tuir diploma ne’ebé mak iha ami sente durante ami halo ami nian servisu laiha individu ida mak mak interven Sekretáriadu nian servisu.”
“Ministeriu Interiór Komandu jerál no parte ne’ebé de’it la halo intervensaun ba ba ami-nia servisu, ami sente katak ami-nia servisu halo tuir lei ho independente.”
Juri sira ne’ebé mak iha prosesu ne’e nia laran ne’e, juri internasionál GNR nain rua, TLPDP na’in rua PNTL na’in rua ho komisaun funsaun públika.
“Aproveita aban ba oin povu tomak ne’ebé mak mai husi Maubere oan, buibere oan, Ain tanan se, se de’it nia oan, Timor oan priese rekezitu atu hakarak ba iha prova kulturál.Ami sei fó loron lima fó sai iha jornál Repúblika, ami sei fó sai iha Munisípiu sira, iha Sentru Formasaun atu fó biban ba kandidatu sira atu ba haree sira-nia naran karik iha buat ruma la loos iha ne’ebá sira tenke reklama.”
Durante iha reverifikasaun dokumentu ita haree iha mil-ita mak dokumentu la kompletu, iha 100- ital mak idade liu ona 24, balun SMP, balun la’ós sidadaun Timorense ida ne’e mak ita públika.
“Ha’u husu ba PDHJ atu akompaña enkontru, NGO, autoridade sira seluk atu servisu hamutuk haree ami-nia servisu tuir lei ka lae nune’e atu bele asegura funsionamentu Sekretáriu ida ne’e la’o ho di’ak.”
“Ha’u kompromete ba povu Timor laran tomak, se ha’u sala hanesan Komisaun ida uluk, ha’u entrega ha’u-nia pistola ba komandante Lere para tiru mate tiha ha’u.”
hanesan mate restu, desteradu tinan hitu, no ho nia kontribuisaun iha Dewan Solidaritas Pemuda Pelajar Timur Timur no servisu UNAMET, hetan ameasa makas, tanba ne’e ha’u kompromete atu halo servisu ne’ebé mak loos.
“Keta sente katak ho ita mesak maubere oan, ain tanan, aileba ne’ebé ita laliu karik, ne’e tempu Maubere oan hotu, Bibere oan hotu, aileba oan hotu, ain tanan, Timor oan hotu atu konkorre tenke tuir rekezitu ne’ebé mak estabelese iha rezolusaun Governu númeru 15/2026, númeru 29/2026 no diploma ministeriál númeru 35/2026. Ha’u haktuk ba matebian sira Konstituisaun lei ne’ebé mak iha, ha’u sei halo buat ne’ebé mak di’ak ba povu tomak ba joven Timor oan sira hotu.”
Lei vale ba ema hotu la haree ba ho ain tanan ka o tau sapatu o nia fuuk suku ka la sui lei ba hotu.
Prova kulturál sei halo iha Komisaun Funsaun Públika proova kulturál ba kandidatu sira ne’e sei tuir abjat A mak uluk no teste ne’e sei halo ho bazea ba komputadór ka sistema elektronika.
“Atu garante rezultadu ne’ebé mak loos laiha intervensaun umanu sei laiha erru umanu.Ne’ebé sira ezame hotu iha ne’ebá 20 minutu ka 30 minutu sira sai mai, sira haree tiha ona rezultadu. Laiha involvimentu ena husi komisaun funsaun públika atu fó valór ba sira ou sekretáriudu ida ne’e mak ita hakarak promove.”
Timor-Leste ohin loron tama iha ASEAN ita tenke promove polísia ne’ebé mak meritu iha kapasidade iha transparansia nune’e ita bele adapta aan polísia sira ne’ebé iha rejiaun ida ne’e
Komisaun mós sei fó tempu ba kandidatu sira iha loron lima nia laran sira sei halo reklamasaun kuandu la satisfas ho buat balun.
“Iha loron lima ne’e sira ne’ebé mak hakarak hatoo sira-nia rekursu tanba iha terus ruma ne’e dalan nakloke ba sira.”
Erru por intensaun garante iha hanesan membru ladún atensaun tanba ne’e mosu erru dala ruma ketik tanba kolen ho presaun tempu dala ruma iha tanba mak loke ba sira para atu aprezenta rekursu.
“Ita nafatin nakloke ita tenke fó garantia sira nia direitu atu atu hare tanba sa ami nia hanesan ne’e.”
Jornalista : Cesar Pires
Editór : Herminio Cardoso