Loluwari Média (Dili) – Institutu Nasionál Combate HIV-SIDA (INCSIDA) Sensibiliza informasaun ba Estudante Universidade Da Paz (UNPAZ) Departamentu hitu, kombate ba transmisaun Virus HIV-SIDA
Prezidente Institutu Nasionál Combate HIV-SIDA (INCSIDA), Daniel Marçal, hatete, joven produtivu mak sai futuru ba nasaun Timor-Leste, tanba ne’e joven sira tenke kombate ba Virus HIV-SIDA no hado’ok an husi moras refere.
“Tanba ita nia joven sira ne’e ema dehan joven ba futuru nasaun, joven mak jerasaun foun ba nasaun nia kontinuador. Joven mak tenke sai ema ida ne’ebé forte liu fali katuas sira. tanba joven sira hanoin sei fresku hela. Maibé sira nia pensamentu, sira nia frazilidade pensamentu ne’e bele destroi sira nia futuru. Se ita la fo hanoin ba sira tanba ne’e mak ita tenke fo hanoin ba alin sira katak sira tur iha banku eskola ne’e ema dehan donator hira mak investe ba sira prinsipalmente sira nia inan-aman. Tanba ita haree agora joven barak oras ne’e sai terus sai susar kona HIV tanba kaben sedu, isin rua sedu, abortus oho oan ne’e sira nia kontribuisaun rasik ba sira nia futuru ema barak nia kontribuisaun.” dehan Prezidente INCSIDA, Daniel Marçal, iha Pantai Kelapa, Dili, sexta (21/03).
Alende ne’e Sensibilizadaun transmisaun Virus HIV-SIDA ne’e kompleta programa governu hodi prepara joven sai kualidade. Muda hahalok ne’ebé atu destroi sira nia hanoin no joven barak lakon nia futuru tanba hakiak kostume ne’ebé la di’ak iha sira nia futuru.

“Ami kompleta atu ajuda programa ka vizaun objetivu gorvenu nian ne’e mak agora ita prepara joven sira ita prepara atu fo hanoin ba sira investe liafuan sira ne’ebé kualidade nune’ motiva sira atu hamrik husi sira nia hahalok sira ne’ebé kostume sira ne’ebé mak sira la hatene atu konstrui la’os tuir sira nia hakarak hanesan ne’e joven barak sira nia futuru la di’ak ne’e tanba kostume ne’ebé mak la di’ak hakiak hela kostume sira ne’ebé mak iha sira nia isin hodi sira labele ba oin.
Sira la fiar sira nia an, padahal sira bele, tanba ne’e mak ha’u dehan atu la’o ba oin ne’e tenke husu didiak sira atu la’o ba oin.”
INCSIDA, kontinua atu halo sensibilizasaun ba universitariu sira hodi kombate moras HIV SIDA. Daudaun ne’e INCSIDA halo Sensibilizasaun ba transmisaun Virus HIV-SIDA hahú iha universidade ICS no UNPAZ.
Reprezentante Ministru Koordenadór Asuntu Sosiais (MKAS), Florindo da Silva Vicente, afirma, sensibilizasaun husi moras Virus HIV-SIDA hodi hada’et ba joven sira, ita agardese tanba Timor-Leste iha ona INCSIDA hodi muda mentalidade no konsiensia husi individu sira hodi halo prevensaun ba Virus HIV-SIDA.
“Eventu sensibilizasaun ba moras hada’et ne’e ita agradese tanba Timor-Leste iha ona instituisaun ida ne’ebé atu muda mentalidade no konsiénsia individuál ema ida ho ema seluk atu halo prevensaun ba moras HIV-SIDA.
“Ha’u espera katak Timor-Leste liu husi governu atu investe barak liu tán ba iha INCSIDA depois liuhusi fatin ida ne’e duni mak atu hato’o informasaun iha halo sensibilizasaun atu muda mentalidade komunidade sira atu prevene an husi moras da’et sira.” nia informa.
Governante ne’e akresenta sensibilizasaun ne’e aproveita opurtunidade husu ba Universidade ne’ebé iha fakuldade saúde públika sira husi UNPAZ, UNDIL, UNITAL, UNTL no universidade sira seluk atu servisu hamutuk lori informasaun ba komunidade sira atu prevene Virus HIV-SIDA. “Aproveita opurtunidade ida ne’e husu ba ensinu Siénsia saúde Públika ne’ebé iha universidade hotu-hotu, husi UNPAZ, UNDIL, UNITAL no universidade sira seluk ne’ebé iha fakuldade kona-ba saude públika atu servisu hamutuk lori informasaun ba iha komunidade depois atu muda mentalidade, dezenvolvimentu setór saúde ida mak atu muda mentalidade komunidade sira, atu hado’ok an husi moras hada’et sira liliu moras HIV-SIDA.
tanba moras HIV-SIDA ne’e perigozu tebes tanba ita laiha aimoruk kurativu laiha maibé halo prevensaun de’it ne’e mak HIV ne’e, agora se ita la muda atitude hahalok moris komunidade mak ita sei hasai osan barak ba kompras medikamentu.”

Polítika Ministeriu Saúde (MS) espera ba futuru sei halo rekrutamentu ba saude públiku sira hodi halo atendimentu no fo edukasaun saúde ba komunidade sira iha suku liliu parteira, infermajen no médiku sira atu muda mentalidade no konsiensia prevensaun ba moras HIV SIDA.
“Espera polítika MS mòs karik ba futuru sei halo rekrutamentu ba iha saúde publiku sira ne’e depois ba iha suku sira atu halo edukasaun saúde iha ita-nia komunidade sira.
Komunidade seidauk iha konsiénsia atu halo prevensaun ba sira-nia an tanba sira la hatene. Governu atu investe barak atu muda atitude komunidade liuhusi prevensaun ba moras sira inklui HIV-SIDA.”
Reprezentante Dekanu Fakuldade Siensia Saude UNPAZ, Xefe Departementu Epidemolojia, Saúde Públika, Mariana Freitas, hatete INCSIDA,. Universidade Da Paz, fakuldade saúde públika no Siénsia médika sira ne’ebé kooperasaun ho INCSIDA atu halo prevensaun ba moras HIV SIDA tanba moras hada’et liuhusi relasaun sexual.
“Sensibilizasaun husi INCSIDA ba universidade da UNPAZ Fakuldade saúde públika no siénsia médikas, atividade ne’e halo bebeik no sempre iha kooperasaun ne’ebé di’ak entre INCSIDA no UNPAZ.
sensibilizasaun informasaun ba moras HIV SIDA hada’et liuhusi relasaun seksuál inklui mós droga no ita mós sei rona kona-ba informasaun kona-ba tráfegu umanu.
Universidade agradese tebes tanba informasaun sira ne’e aumenta kuñesimentu, hanesan iha universidade iha ona Fakuldade saúde publika no siensia medika iha lisaun balu ne’ebé sira ko’alia ona kona-ba moras hadaet nomós moras la hadaet nian, nune liuhusi infirmasaun sira ne’e bele haforsa tan sira hodi nune’e sira bele prepara iha sira nia materia balun ba iha Peskiza sira oinsa sira buka klean liu tán kona-ba problema saude ne’ebé agora dadauk espalla liliu ba moras HIV-SIDA tanba kazu ida ne’e risku liu ba joven sira.
Iha sensibilizasaun ba kombate moras HIV & SIDA ne’e partisipasaun masimu husi universidade Da Paz hamutuk 250 no Departamentu 7, mak Administrasaun Jestaun Politika Saúde, Saúde Ambiental, Siénsia Nutrisaun, Saúde Reprodutiva, Siénsia epidemologia, Bio Estatistika no Enfarmajen
“Partisipa estudante hamutuk 250 no Departamentu hitu (7), Administrasaun Jestaun Politika Saúde, departamentu saude ambiental, departamentu siensia nutrisaun, departamentu saude reprodutiva, departamentu siensia epidemolojia, departamentu bio estatistika, departamentu enfarmajen.”
Jornalista : Anis
